3. Vajjisattakavaggo

1. Sārandadasuttaṃ

21. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati sārandade cetiye. Atha kho sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā etadavoca – ‘‘satta vo, licchavī, aparihāniye [aparihānīye (ka.)] dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te licchavī bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Katame ca, licchavī, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, licchavī, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca , licchavī, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, licchavī, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati – ‘kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’nti; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, licchavī, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti [vattissanti (ka.)], imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti [sandissanti (sī. pī. ka.)]; vuddhiyeva, licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Vassakārasuttaṃ

22. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha – ‘‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi [ucchejjissāmi (syā.), ucchijjissāmi (ka.)], vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī’’ti [āpādessāmi vajjīti (ka.) dī. ni. 

3. 跋耆七法品
1. 娑兰陀经
21. 如是我闻：一时，世尊住在毗舍离(现今印度比哈尔邦瓦伊沙利)的娑兰陀祠堂。当时，众多离车人来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。对坐在一旁的离车人，世尊如是说："离车人，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之；我将说。"那些离车人回答世尊说："是的，世尊。"世尊说：
"离车人，什么是七不衰退法？离车人，只要跋耆人经常集会，多有集会，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要跋耆人和合集会，和合起立，和合处理跋耆事务，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要跋耆人不制定未经制定的，不废除已制定的，依古制跋耆法而行，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养跋耆的长老，并认为应听从他们的话，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要跋耆人不以强力掳掠良家妇女和少女，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养内外跋耆的祠堂，不废弃其前所施予、前所作为的如法供养，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要跋耆人对阿罗汉作如法的保护、守护、防护，想着'愿未来的阿罗汉来到此国，已来的阿罗汉在此国安乐住'，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。
离车人，只要这七不衰退法在跋耆人中存在，跋耆人于这七不衰退法中被见到，离车人，跋耆人可期待增长，不会衰退。"第一
2. 雨时经
22. 如是我闻：一时，世尊住在王舍城(现今印度比哈尔邦拉杰吉尔)灵鹫山。当时，摩揭陀国王韦提希子阿阇世想要进攻跋耆人。他说："我要消灭这些如此大神力、如此大威力的跋耆人，我要毁灭跋耆人，我要使跋耆人遭遇不幸灾祸。"

2.131].

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ māgadhamahāmattaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī’ti . Yathā te bhagavā byākaroti, taṃ sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī’’ti.

‘‘Evaṃ, bho’’ti kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Rājā [evañca vadeti rājā (sī. ka.)], bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, vajjī vināsessāmi, vajjī anayabyasanaṃ āpādessāmī’’’ti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno [vījamāno (sī. syā.)]. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’’’ti . ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti , samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti , yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda , vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.


于是，摩揭陀国王韦提希子阿阇世召唤摩揭陀大臣婆罗门雨行说："婆罗门，你去世尊那里，到了之后，以我的名义头面礼敬世尊足，问候少病、少恼、轻安、有力、安乐住，说：'世尊，摩揭陀国王韦提希子阿阇世头面礼敬世尊足，问候少病、少恼、轻安、有力、安乐住。'并且这样说：'世尊，摩揭陀国王韦提希子阿阇世想要进攻跋耆人。他说：我要消灭这些如此大神力、如此大威力的跋耆人，我要毁灭跋耆人，我要使跋耆人遭遇不幸灾祸。'你要好好记住世尊如何回答，然后告诉我。因为如来不说虚妄语。"
"是的，大人。"婆罗门雨行摩揭陀大臣回答摩揭陀国王韦提希子阿阇世后，来到世尊处。来到后，与世尊互相问候。寒暄、叙述值得追忆之事后，坐在一旁。坐在一旁的婆罗门雨行摩揭陀大臣对世尊说："乔达摩先生，摩揭陀国王韦提希子阿阇世头面礼敬尊者乔达摩足，问候少病、少恼、轻安、有力、安乐住。乔达摩先生，摩揭陀国王韦提希子阿阇世想要进攻跋耆人。他说：'我要消灭这些如此大神力、如此大威力的跋耆人，我要毁灭跋耆人，我要使跋耆人遭遇不幸灾祸。'"
当时，尊者阿难站在世尊背后为世尊扇凉。于是世尊问尊者阿难："阿难，你听说跋耆人经常集会、多有集会吗？""世尊，我听说跋耆人经常集会、多有集会。""阿难，只要跋耆人经常集会、多有集会，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。
阿难，你听说跋耆人和合集会，和合起立，和合处理跋耆事务吗？""世尊，我听说跋耆人和合集会，和合起立，和合处理跋耆事务。""阿难，只要跋耆人和合集会，和合起立，和合处理跋耆事务，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。
阿难，你听说跋耆人不制定未经制定的，不废除已制定的，依古制跋耆法而行吗？""世尊，我听说跋耆人不制定未经制定的，不废除已制定的，依古制跋耆法而行。""阿难，只要跋耆人不制定未经制定的，不废除已制定的，依古制跋耆法而行，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。
阿难，你听说跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养跋耆的长老，并认为应听从他们的话吗？""世尊，我听说跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养跋耆的长老，并认为应听从他们的话。""阿难，只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养跋耆的长老，并认为应听从他们的话，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。
阿难，你听说跋耆人不以强力掳掠良家妇女和少女吗？""世尊，我听说跋耆人不以强力掳掠良家妇女和少女。""阿难，只要跋耆人不以强力掳掠良家妇女和少女，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。


‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti; vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ – ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā – kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’’’nti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati – kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’’’nti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati – ‘kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu’nti; vuddhiyeva, ānanda , vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.

Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ māgadhamahāmattaṃ āmantesi – ‘‘ekamidāhaṃ, brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ, brāhmaṇa, vajjīnaṃ ime satta aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti; vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.

‘‘Ekamekenapi [ekamekenapi tena kho (ka.) dī. ni. 2.135] bho, gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi! Akaraṇīyā ca, bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṃ yuddhassa, aññatra upalāpanāya [upalāpanā (ka. sī. ka.)], aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, brāhmaṇa, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo māgadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Dutiyaṃ.

3. Paṭhamasattakasuttaṃ



"阿难，你听说跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养内外跋耆的祠堂，不废弃其前所施予、前所作为的如法供养吗？""世尊，我听说跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养内外跋耆的祠堂，不废弃其前所施予、前所作为的如法供养。""阿难，只要跋耆人恭敬、尊重、尊敬、供养内外跋耆的祠堂，不废弃其前所施予、前所作为的如法供养，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。
阿难，你听说跋耆人对阿罗汉作如法的保护、守护、防护，想着'愿未来的阿罗汉来到此国，已来的阿罗汉在此国安乐住'吗？""世尊，我听说跋耆人对阿罗汉作如法的保护、守护、防护，想着'愿未来的阿罗汉来到此国，已来的阿罗汉在此国安乐住'。""阿难，只要跋耆人对阿罗汉作如法的保护、守护、防护，想着'愿未来的阿罗汉来到此国，已来的阿罗汉在此国安乐住'，阿难，跋耆人可期待增长，不会衰退。"
于是世尊对婆罗门雨行摩揭陀大臣说："婆罗门，有一次我住在毗舍离(现今印度比哈尔邦瓦伊沙利)的娑兰陀祠堂。在那里，婆罗门，我对跋耆人说了这七不衰退法。婆罗门，只要这七不衰退法在跋耆人中存在，跋耆人于这七不衰退法中被见到，婆罗门，跋耆人可期待增长，不会衰退。"
"乔达摩先生，具足一个不衰退法的跋耆人就可期待增长，不会衰退，何况具足七不衰退法！乔达摩先生，摩揭陀国王韦提希子阿阇世不能以战争征服跋耆人，只能以离间计或分裂他们。好了，乔达摩先生，我们现在要走了，我们有许多事务和职责。""婆罗门，你知道时候。"于是婆罗门雨行摩揭陀大臣欢喜、随喜世尊所说，从座而起离去。第二
3. 第一七法经
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。输出请保持完整，不要脱句。23. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ''bhikkhavo''ti. ''Bhadante''ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ''satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī''ti. ''Evaṃ, bhante''ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
''Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
A: 23. 如是我闻：一时，世尊住在舍卫城(现今印度北方邦沙拉瓦斯提)祇树给孤独园。在那里，世尊召唤比丘们说："诸比丘。"那些比丘回答世尊说："大德。"世尊说："诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之；我将说。"那些比丘回答世尊说："是的，世尊。"世尊说：
"诸比丘，什么是七不衰退法？诸比丘，只要比丘们经常集会，多有集会，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。输出请保持完整，不要脱句。''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṃghikaraṇīyaṃ karissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṃghapitaro saṃghapariṇāyakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobbhavikāya na vasaṃ gacchissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhāpessanti – kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyunti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī''ti. Tatiyaṃ.
Dutiyasattakasuttaṃ
A: "诸比丘，只要比丘们和合集会，和合起立，和合处理僧团事务，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们不制定未经制定的，不废除已制定的，依所制定的学处而行，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们恭敬、尊重、尊敬、供养那些上座、知夜、久出家、僧团之父、僧团之导师的比丘们，并认为应听从他们的话，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们不受生起的、导致再有的渴爱所支配，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们对阿兰若住处有好乐心，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们各自建立正念，想着'愿未来的善良同梵行者来此，已来的善良同梵行者安乐住'，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要这七不衰退法在比丘们中存在，比丘们于这七不衰退法中被见到，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。"第三
4. 第二七法经
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。输出请保持完整，不要脱句。24. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ''bhikkhavo''ti. ''Bhadante''ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ''satta vo , bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī''ti. ''Evaṃ, bhante''ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
''Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū hirīmanā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ottappī bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū bahussutā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraddhavīriyā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū upaṭṭhitassatī bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paññavanto bhavissanti ; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
''Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī''ti. Catutthaṃ.
Tatiyasattakasuttaṃ
A: 24. 如是我闻：一时，世尊住在王舍城(现今印度比哈尔邦拉杰吉尔)灵鹫山。在那里，世尊召唤比丘们说："诸比丘。"那些比丘回答世尊说："大德。"世尊说："诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之；我将说。"那些比丘回答世尊说："是的，世尊。"世尊说：
"诸比丘，什么是七不衰退法？诸比丘，只要比丘们有信，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。

23. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha , sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca , bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti ; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhāpessanti – ‘kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyu’nti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca , bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyasattakasuttaṃ

24.[dī. ni. 2.138] ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā?

Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammaratā, na kammārāmataṃ anuyuttā; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti…pe… na niddārāmā bhavissanti… na saṅgaṇikārāmā bhavissanti… na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā… na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā… na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Catutthaṃ.

5. Tatiyasattakasuttaṃ

25. ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca , bhikkhave, bhikkhū hirimanto [hirīmā (sī.), hirimanā (dī. ni. 2.138)] bhavissanti…pe… ottappino [ottāpīno (sī.)] bhavissanti… bahussutā bhavissanti… āraddhavīriyā bhavissanti… satimanto bhavissanti… paññavanto bhavissanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Bojjhaṅgasuttaṃ



23. 如是我闻：一时，世尊住在王舍城(现今印度比哈尔邦拉杰吉尔)灵鹫山。在那里，世尊召唤比丘们说："诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之；我将说。"那些比丘回答世尊说："是的，世尊。"世尊说：
"诸比丘，什么是七不衰退法？诸比丘，只要比丘们经常集会，多有集会，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们和合集会，和合起立，和合处理僧团事务，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们不制定未经制定的，不废除已制定的，依所制定的学处而行，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们恭敬、尊重、尊敬、供养那些上座、知夜、久出家、僧团之父、僧团之导师的比丘们，并认为应听从他们的话，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们不受生起的、导致再有的渴爱所支配，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们对阿兰若住处有好乐心，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们各自建立正念，想着'愿未来的善良同梵行者来此，已来的善良同梵行者安乐住'，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要这七不衰退法在比丘们中存在，比丘们于这七不衰退法中被见到，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。"第三
4. 第二七法经
24."诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之...什么是七不衰退法？
诸比丘，只要比丘们不乐于工作，不喜工作，不从事爱好工作，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们不乐于谈论...不乐于睡眠...不乐于群聚...不恶欲不随恶欲所转...不交恶友、恶伴、恶同事...不以获得微小殊胜而中途停止；诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要这七不衰退法在比丘们中存在，比丘们于这七不衰退法中被见到，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。"第四
5. 第三七法经
25."诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之...什么是七不衰退法？诸比丘，只要比丘们有信，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们有惭...有愧...多闻...精进...具念...有慧，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。诸比丘，只要这七不衰退法在比丘们中存在，比丘们于这七不衰退法中被见到，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。"第五
6. 觉支经

26. ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe… katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Saññāsuttaṃ

27. ‘‘Satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha…pe…. Katame ca, bhikkhave, satta aparihāniyā dhammā? Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

‘‘Yāvakīvañca , bhikkhave, bhikkhū anattasaññaṃ bhāvessanti…pe… asubhasaññaṃ bhāvessanti… ādīnavasaññaṃ bhāvessanti… pahānasaññaṃ bhāvessanti… virāgasaññaṃ bhāvessanti… nirodhasaññaṃ bhāvessanti ; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. ‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu, bhikkhū sandississanti; vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti [dī. ni. 2.138]. Sattamaṃ.

8. Paṭhamaparihānisuttaṃ

28. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame satta? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu [tatra bhikkhu (sī. syā.)] iti paṭisañcikkhati – ‘santi kho pana saṅghe therā [kho saṃghattherā (ka.)] rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te [na te (ka.)] tena paññāyissantī’ti attanā tesu yogaṃ [attanā voyogaṃ (sī. syā.)] āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

‘‘Sattime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni; tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati – ‘santi kho pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino, te tena paññāyissantī’ti attanā na tesu yogaṃ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyaparihānisuttaṃ



26. "诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之...什么是七不衰退法？诸比丘，只要比丘们修习念觉支，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们修习择法觉支...精进觉支...喜觉支...轻安觉支...定觉支...舍觉支，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。诸比丘，只要这七不衰退法在比丘们中存在，比丘们于这七不衰退法中被见到，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。"第六
7. 想经
27. "诸比丘，我将为你们说七不衰退之法。谛听，善思维之...什么是七不衰退法？诸比丘，只要比丘们修习无常想，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。
诸比丘，只要比丘们修习无我想...不净想...过患想...断想...离欲想...灭想，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。诸比丘，只要这七不衰退法在比丘们中存在，比丘们于这七不衰退法中被见到，诸比丘，比丘们可期待增长，不会衰退。"第七
8. 第一衰退经
28. 如是我闻：一时，世尊住在舍卫城(现今印度北方邦沙拉瓦斯提)祇树给孤独园。在那里，世尊对比丘们说："诸比丘，有这七法导致有学比丘的衰退。什么是七？乐于工作，乐于谈论，乐于睡眠，乐于群聚，诸根门不防护，饮食不知量，僧团中有僧团事务；有学比丘如此思维：'僧团中有上座、知夜、久出家、担负重担的长老，他们将以此而闻名'，于是他亲自于其中努力。诸比丘，这七法导致有学比丘的衰退。
诸比丘，有这七法导致有学比丘的不衰退。什么是七？不乐于工作，不乐于谈论，不乐于睡眠，不乐于群聚，诸根门防护，饮食知量，僧团中有僧团事务；有学比丘如此思维：'僧团中有上座、知夜、久出家、担负重担的长老，他们将以此而闻名'，于是他亲自不于其中努力。诸比丘，这七法导致有学比丘的不衰退。"第八
9. 第二衰退经

29. ‘‘Sattime , bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti . Katame satta? Bhikkhudassanaṃ hāpeti, saddhammassavanaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti , bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti.

‘‘Sattime, bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattanti. Katame satta? Bhikkhudassanaṃ na hāpeti, saddhammassavanaṃ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattantī’’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle na sikkhati.

‘‘Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Upārambhakacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

‘‘Ito ca bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Tattheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

‘‘Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati.

‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo na hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle ca sikkhati.

‘‘Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Anupārambhacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

‘‘Na ito bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Idheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

‘‘Ete kho aparihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā na parihāyatī’’ti. navamaṃ;

10. Vipattisuttaṃ

30. Sattimā, bhikkhave, upāsakassa vipattiyo…pe… sattimā, bhikkhave, upāsakassa sampadā…pe…. Dasamaṃ.

11. Parābhavasuttaṃ



29. "诸比丘，有这七法导致优婆塞的衰退。什么是七？减少见比丘，放逸不听正法，不学增上戒，对[僧众]信心少，以挑剔心寻求过失而听法，不论对上座、新学、中座比丘，在此之外寻求应供养者，在那里先行布施。诸比丘，这七法导致优婆塞的衰退。
诸比丘，有这七法导致优婆塞的不衰退。什么是七？不减少见比丘，不放逸听正法，学增上戒，对[僧众]信心多，以不挑剔心不寻求过失而听法，不论对上座、新学、中座比丘，不在此之外寻求应供养者，在此处先行布施。诸比丘，这七法导致优婆塞的不衰退。"世尊说此已。善逝说此已，导师更说此：
"若优婆塞减少见，修习自己的比丘众；
听闻圣法不勤修，增上戒法不学习。
对于比丘信心少，日日增长更多疑；
以挑剔心欲听闻，正法教导善逝言。
在此之外别处寻，其他应供养之人；
若优婆塞先布施，彼处他人不于此。
此等七法善说示，确实导致衰退者；
优婆塞若亲近之，必定退失于正法。
若优婆塞不减少，见修习己比丘众；
听闻圣法常勤修，增上戒法常学习。
对于比丘信心增，日日增长更深厚；
无挑剔心欲听闻，正法教导善逝言。
不在此外他处寻，其他应供养之人；
若优婆塞先布施，于此不往他处行。
此等七法善说示，确实不致衰退者；
优婆塞若亲近之，必不退失于正法。"第九
10. 失败经
30. 诸比丘，这是优婆塞的七种失败...诸比丘，这是优婆塞的七种成就...第十
11. 衰败经

31. ‘‘Sattime, bhikkhave, upāsakassa parābhavā…pe… sattime, bhikkhave, upāsakassa sambhavā. Katame satta? Bhikkhudassanaṃ na hāpeti, saddhammassavanaṃ nappamajjati, adhisīle sikkhati, pasādabahulo hoti, bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karoti. Ime kho, bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti.

‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle na sikkhati.

‘‘Appasādo ca bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Upārambhakacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

‘‘Ito ca bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Tattheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

‘‘Ete kho parihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā parihāyati.

‘‘Dassanaṃ bhāvitattānaṃ, yo na hāpeti upāsako;

Savanañca ariyadhammānaṃ, adhisīle ca sikkhati.

‘‘Pasādo cassa bhikkhūsu, bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati;

Anupārambhacitto ca, saddhammaṃ sotumicchati.

‘‘Na ito bahiddhā aññaṃ, dakkhiṇeyyaṃ gavesati;

Idheva ca pubbakāraṃ, yo karoti upāsako.

‘‘Ete kho aparihāniye, satta dhamme sudesite;

Upāsako sevamāno, saddhammā na parihāyatī’’ti. ekādasamaṃ;

Vajjisattakavaggo [vajjivaggo (syā.)] tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Sāranda -vassakāro ca, tisattakāni bhikkhukā;

Bodhisaññā dve ca hāni, vipatti ca parābhavoti.

31. "诸比丘，这是优婆塞的七种衰败...诸比丘，这是优婆塞的七种兴盛。什么是七？不减少见比丘，不放逸听正法，学增上戒，对[僧众]信心多，以不挑剔心不寻求过失而听法，不论对上座、新学、中座比丘，不在此之外寻求应供养者，在此处先行布施。诸比丘，这就是优婆塞的七种兴盛。"
"若优婆塞减少见，修习自己的比丘众；
听闻圣法不勤修，增上戒法不学习。
对于比丘信心少，日日增长更多疑；
以挑剔心欲听闻，正法教导善逝言。
在此之外别处寻，其他应供养之人；
若优婆塞先布施，彼处他人不于此。
此等七法善说示，确实导致衰退者；
优婆塞若亲近之，必定退失于正法。
若优婆塞不减少，见修习己比丘众；
听闻圣法常勤修，增上戒法常学习。
对于比丘信心增，日日增长更深厚；
无挑剔心欲听闻，正法教导善逝言。
不在此外他处寻，其他应供养之人；
若优婆塞先布施，于此不往他处行。
此等七法善说示，确实不致衰退者；
优婆塞若亲近之，必不退失于正法。"第十一
跋耆七法品第三
其摄颂：
娑兰陀、雨行者，三个七法比丘，
觉支与想二衰，失败与衰败等。

